sestdiena, 2014. gada 15. marts

Dzeršana ir kā Candy Crush

Labrītiņ, labrītiņ, kam rītiņš, kam ne.

Ir klāt pavasarīts, rociņās staigājamais laiks, kad, gatavojoties vasarai, puiši sāk cilāt svarus, bet meitenes sāk tos mest nost. Man šis laiks šogad gadījies tāds īpaši iedvesmojošs, pārsvarā uz lietām ar smagu praktiskuma trūkumu, bet, ka es saku, tas viss varētu aiziet. Bet, runājot par iedvesmu, tā man bieži rodas, vērojot apkārt esošo sabiedrību, kas, pateicoties darbam vietējā zelta bārā, pagadījusies īpaši...nu jā, iedvesmojoša. Lai nu kā, jau labu laiku vērojot jūs pa piektdienu un sestdienu naktīm, arī pašai pa reizei paslidinot kāju, netīši izveidojusies daiļumdaiļa metafora, proti - dzeršana ir kā vietnē facebook.com tik populārā konfekšu sarindošanas un izpakošanas spēle Candy Crush.

Pirmkārt jau, Candy Crush aizrauj. Dzeršana tāpat. Pēc ceturtā līmeņa iziešanas gribas vēl, stipri līdzīgi ir arī ar ceturtajām rumkolām. Jau uzmetot skatu bāra krāsainajām pudelēm, iekšējā balss čukst: "Clear all the jellies...". Paskaties! Krāsiņas, gaismiņas - nu kā tu teiksi nē?

Kā nākamos noteikti nevar neminēt tos regulāros lūgumus. Kad, spēlējot Candy Crush, beidzas tavas piecas dzīvībiņas, ko dara vidusmēra spēlētājs? Prasa tās draugiem, kuri, protams, sajūsmā dīdās par katru iesūtīto requestu. Tāpat arī bārā. Iedomājies - tu aizej uz ballīti ar, nu, teiksim, 20 eiro. Padzeries, pačāpstini, atkal padzeries, pusi vēl izlej pa leti, un naudiņas vairs nav. Protams, pastāv variants iet mājās un piekrāt naudu nākamajai ballītei, bet priekš kam, ja var taču uzprasīt draugam, lai aizdod! Vai izmaksā! Vai vēl labāk - šito es vispār mīlu - dīkt bārmenim atlaides. Pie šīs pašas sadaļas nāk visiem tik tīkamie ielūgumi spēlēt šo vai citu spēli. "Tas un tas ivited you to play Candy Crush Saga", "A šis invited you to play Drink All Night Saga". Un tu, cilvēks, gribi mierīgi piektdienas vakarā pasēdēt mājās un pamazagāt traukus, bet tavs draugs nerimdināmi aicina ballēties. Un tu vienreiz noignorē un saki nē, bet draugs taču zina, ka viss jau vēl nav zaudēts, varbūt pēc divpadsmitā uzaicinājuma tu pārdomāsi.

Esmu dzirdējusi, ka ir dāmas, kurām viens no iemesliem Candy Crush spēlēšanai ir tā jutekliskā vīrieša balss fonā. Te jau mēs pieskaramies kaut kādiem dziļākiem instinktiem. Arī manai ausij šī balss ir kā kaķa murrāšana, bet jūs tikai iedomājaties šo efektu uz sievietēm pēc pāris veiksmīgi pievarētiem kokteilīšiem, sēžot pie bāra ar jauno pielūdzēju, kurš, protams, vēlas tikai parunāties. Pēc katra kokteiļa malka sievietes ausī iečuktsētais "Sweet..." "Tasty..." un "Mmmm....delicious!" ir solis tuvāk jaukai sarunai par mākslu un mūziku viesnīcas numuriņā.

Taču galvenokārt līdzība meklējama zudumos, tikai, ja vienā gadījumā tās ir konfektes, tad otrā tās jau ir smadzeņu šūnas. Apmēram tā - sakrāj trīs kokteilīšus, un nobrūk daļa smadzeņu. Sakrāj četrus, pazūd jau lielāks smadzeņu apgabals. Sakrāj piecus, un tu jau aizmirsti savas draudzenes vārdu. Ja tu vēl sāc tur kaut ko krustot un maisīt, vari jau atteikties cerēt kādreiz kļūt par inženieri vai astrofiziķi. Un tad, pie noteikta alkohola līmeņa, nāk Sugar Crush...un tā jau ir koma.

Nu ko draudziņi, lai jums izdevies sestdienas vakars un atcerieties - spēlējiet atbildīgi, izvērtējot savas iespējas nekrist uz nerviem.