Pēdējās pāris nedēļas man ticis oficiāli noformēts prieks baudīt atvaļinājumu, tāpēc tā vietā, lai apmierinātu jūsu nerimstošo ēstgribu, kas ik dienas uzjundī no jauna, savu brīvo laiku veltīju pati savas ēstgribas, kas uzjundī ik pēc pusotras stundas, aprūpēšanai. Tomēr mans redzesloks, protams, ir plašāks par deserta vietiņas atrašanu rumpītī, tāpēc atvaļinājuma laiku pacentos izmantot arī citām izpriecām. Esmu pieticīga meitene, tāpēc nedevos uz Malaiziju vai Venecuēlu, bet izvēlējos sirdij tuvāko Liepāju. Un nevaru sūdzēties - jūtos atpūtusies arī bez vietējo iezemiešu cilšu grebtiem bambusa kokteiļu salmiņiem un tualetes papīra ar vīnogu kauliņu ekstraktu un marakujas aromātu.
Sievišķīgu untumu dēļ pa šo laiku sanācis piestaigāt arī vienā otrā apģērbu veikalā. Izskatot kopējo piedāvājumu, secinu, ka labā garastāvoklī neesmu izvēlīga, kā arī "man nav, ko vilkt" problēma ir atrisināma uz tikpat ilgu laiku kā jau minētā ēstgriba. Tomēr šoreiz pievērsīšos tiem modes pasaules radītajiem produktiem, no kuriem, manā skatījumā, ir tikpat liela jēga, kā no atlaidēm bārā 2003. gadā dzimušajiem. Ņemot vērā palielai sabiedrības daļai raksturīgo nevēlēšanos lasīt neko garāku par norādēm uz labierīcībām, tad šoreiz aprobežošos tikai ar TOP3 uzskaitījumu.
Trešo vietu ieguvušais apģērba gabals šajā sarakstā, tiesa, ir gana funkcionāls, bet, attiecībā uz paskatu, ievelk dziļos mīnusos. Balti legingi, mīļie. Ja ir kaut kas briesmīgāks, tad tie ir zelta un sudrabkrāsas legingi, bet cēlmetālus neaiztiksim. Tātad, balti legingi. Lai Dieviņš nogrābstās pār tām aizgrauztu cīsiņu formas kājām, tērptām baltajā triko, jo neviens cits, visticamāk, pār tām arī negrābstīsies. Sen zināmais optiskais likums māca, ka tumšās krāsas sašaurina, gaišās apjomu palielina. Tas attiecas gan uz interjeru, gan auto virsbūvi, gan arī uz ekstremitātēm. Acis dedzinošo efektu vēl vairāk papildina novērotais fakts, ka nereti gaišās bikšeles izvēlas tās daiļā dzimuma pārstāves, kurām tos daiļumus daba nav žēlojusi. Stipri līdzīgi ir ar baltajām zeķbiksēm, kuras es akceptēju tikai divos gadījumos - ja esi medmāsiņa (ārpus slimnīcas. Par tām māsiņām es runāju), vai arī 5 gadu vecumā bērnudārza Ziemassvētku uzvedumā. Punkts.
Kā otro vietu bezjēdzības sarakstā ieņem kāds konkrēts mēteļa piegriezuma veids, kas īpaši attiecas uz piedurknēm. Sakiet, dārgās dāmas, kādi ir jūsu motīvi, iegādājoties mēteli ar piedurknēm 3/4 garumā? Esmu redzējusi, ka nožuļīto audumu aizstāj ar cimdiem līdz elkoņiem, bet nestāstiet, ka, mērenajā joslā dzīvojot, tā ir siltāk. Tas ir tāpat kā valkāt zābakus ar vaļēju purngalu, sak', uzvilks zeķi, būs labi. Var jau būt, ka es ar savu smagnējo domāšanu neievēroju izsmalcināto graciozitāti, kas plūst no šī elegantā mēteļa fasona (īsajām) piedurknēm, tomēr šajā jautājumā pastāvu uz galējību viedokli - ja tev ir vēsi, uzvelc normālu mēteli, ja silti, ģērb nost. Citādi nākamreiz, kad man pavasarīgās dienās džinsos paliks sutīgi, nogriezīšu to galus līdz trīs ceturtdaļu garumam, pievelkot klāt ar pērlēm ziedu rakstos izšūtas zīda zeķes līdz celim. Eleganti.
Palēnām nozākājot modes industriju, esam nonākuši līdz topa pirmajai vietai, kurā gozējas produkts, ar kuru pat izlietu kafiju nesaslaucīsi. Tas, manuprāt, vispār nav derīgs nekam, ekstremālos gadījumos varbūt tikai zobu diega veidā, ja to sadala pa sastāvdaļām. Te nu tās ir - miesas krāsas tīkliņzeķbikses. Iemesli, lai tās kāds vispār iegādātos, man ir tikpat neskaidri, kā budistiem jautājums par vienas rokas plaukšķināšanu. Man patīk tīkliņzeķbikses, tām ir savs šarms attiecīgās situācijās, un vēl vairāk ārpus tām, bet ar noteikumu, ka tās var redzēt. Miesas krāsa ir slavena ar to, ka tā ir miesas krāsā, respektīvi, neredzama. That's the point. Šādā krāsā ražotā apakšveļa ir ar nolūku tai palikt neredzamai, tāpat ar plānajām zeķbiksēm un dzirdes aparātiem. Bet tīkliņš uz kājas gaiši brūnā krāsā ir vienkārši bezjēdzīgs. Jau atkal, izņemot divus gadījumus - ja esi Beyonce, vai arī ja vēlies radīt efektu, ka esi nopērta ar skvoša raketi. Ak jā, tikko iedomājos par trešo gadījumu - ja miesas krāsas tīkliņzeķes uzvelk pa virsu baltiem legingiem. Jā, tad tās iegūst jēgu.
Labi, šovakar tomātu mešanas uz mēles pietiks, vēl darbi darāmi. Es, tērpusies džemperī ar pilnvērtīga garuma piedurknēm, šortos ar zvaigznīšu rakstu un parastajās rimčika zeķēs, došos uz saviem bēniņiem, kur pēdējo dienu vētra izgāzusi uz trepēm manu desmit tūkstošu pudeļu korķu kolekciju. Līdz citai reizei!
